Apceļojam dzimto zemi
Divas dienas Kurzemā pie busiņa stūres ar paskaļu tīnīšu bariņu aiz muguras.
Septiņos izkustamies. Nepierasts braucamais, ļoti apdomīgi reaģē uz stūri un pedāļiem, toties labi var redzēt visiem pāri, izņemot fūres, protams.
Interesantākais objekts Jaunmoku pilī - parkā uzkārtās šūpoles (neaizmirsīsim, ka publika ir tikko beigusi 9.klasi ;)
Mēģinājums izmērīt, Kaives ozola resnumu - ar mums pietika, daži pat palika pāri :)
Pārāk devīgie pusaudžu vecāki. Rezultāts - regulāra čīkstēšana "vajag apstāties pie veikala, vīīīīīī..." Mjā, nauda dedzina kabatu.
Dažiem jānopērk filmiņa un telefona karte. Izpalīdzīgā sieviete Kandavā, ja ne viņa, mēs būtu pavisam ne tur aizgājuši.
Velna ala bija pareizā vieta (ekstrēmistu vecums). Tāpat kā Abavas rumba. Bet sirdsmājiņas vēl joprojām ir pabaisas.
Mmmm, pusdienas pie Rumbas Kuldīgā. Stāvvieta, kurā nav jāmaksā par stundām. Bilde sponsoriem.
Lietus ik pa brītiņam. Kā par brīnumu, šie brītiņi ir tikai tad, kad esam mašīnā :)
Jūrkalnē kādam nav patikušas margas pie skatu laukumiņa takas galā, nu tās guļ kraujas pakājē. Papildus vēja un ūdens erozijai, atklājam jaunu erozijas veidu - pusaudžu erozija. Izliekamies, ka mēs viņus nepazīstam.
Ventspilī vēl arvien nav problēmu ar autostāvvietām - daudz un bez maksas. Tradicionālais "Hercogs Jēkabs", tad uz nakšņošanas vietu.
Jāāā, pirmais iespaids par mums piedāvāto brīvdienu māju ir mazliet.... hmmm, dīvains, vai kā lai to pasaka. Bet ir viss solītais - dušas, tualete, telšu laukums, ugunskura vieta, jūra 900m.
Daži jau kopš pusdienām sacerējušies uz lielo peldēšanos, uzceļ teltis un skriešus prom. Pēc laika atgriežas... nepeldējušies. Nu jā, saimnieks saka, jūrā 14 grādi ;)
Vakarā pasēdēšana pie ugunskura. Naktī līst. Viena telts, izrādās, paredzēta aizsardzībai pret odiem, ne lietu. Meiteņu kompānija no rīta pieceļas slapja un īgna.
Irbene, radioteleskops. Daži spiedz - man bail no augstuma - un prasa, vai var kāpt vēl augstāk.
Mazirbes kapos guļot Taizelis. Neviens par tādu nav dzirdējis. Mēra akmens, viens no trijiem. Jauns un simpātisks mācītājs. Labprāt atsauktos viņa uzaicinājumam, bet kompānija nav noskaņota uz dievkalpojuma apmeklēšanu, jādodas vien tālāk.
Kolkā stāvvietā maksa par stundām. Vējš. Labi var redzēt krusteniskos viļņus. Divi robežsargi sargā radaru.
Kaltenes akmeņainā jūrmala. Daži akmeņi atgādina noslēpumainas būtnes, kas peld uz krastu. Suns, kurš ķer akmeņu plunkšķus. Divi gulbji cēli aizpeld mums garām, kamēr spēlējamies ar suni.
Ķemeru tīreļa taka. Ceļš uz to pielijis, ik pa brīdim kāds brauc pretī, grūti samainīties. Mazā stāvvieta pilna, tautas ka biezs. Liekas, mūsējiem purvs ir pārāk neinteresants, ātri apskrien loku.
Viens aizsapņojies tips gandrīz iebaksta sānos, nobraucot no viadukta, pēc tam apstājas malā, varu iedomāties kā viņam kājas trīc ;)
Vidrižos pie Melngaiļa muzeja autobusi gar ceļa malu, cilvēku jūra, trāpījām taisni pirms lielā koncerta sākuma. Veiksmīgi izdodas nevienu nesaspiest.
Mājās. Noguris, bet F1 tomēr bija jāredz. Malacis, Sato!