Ceļojuma zibšņi
Gribēju jau rakstīt 'Ceļojuma piezīmes', bet nav man to piezīmju. Tādēļ .
- Pirmā diena. Izbraucam ap pusdienlaiku. Brīnums, autobusā ir pietiekami vietas arī manām garajām kājām.
- Lietuviešu robežsargs savāc dažas pases, tai skaitā manējo, un uz brīdi pazūd. Pēcāk atdod un novēl laimīgu ceļu. Nez, ko viņš ar tām darīja?
- Lietuvas-Polijas robeža bez automašīnu rindām.
- Gulēt autobusa sēdekļos tomēr nav visai ērti.
- Otrā diena. Man patīk pilsētas, kad tās mostas. Krakova nav izņēmums.
- Taurētājs tornīs spēlē melodiju un tad tā apraujas. Skumjš stāsts...
- Sāls it visur - uz sienām, grīdas, griestiem, ūdenī, plaušās (to var sajust pat fiziski) un suvenīru kioskos. Pat skulptūras pazemes baznīcās ir no sāls. Tā ir Velička (Wieliczka).
- Tualete pie autostāvvietas maksā 1 zlotu, pie raktuvēm - bezmaksas.
- Braucot uz Poliju (vismaz uz Krakovu) pārtiku var līdzi neņemt, ja nu vienīgi gaļu (stipri dārgāka) vai maizi (tik garšīgu, kā manā pilsētiņā, tur neatrast).
- Trešā diena. Slovākijas robeža un valūtas maiņa. Pret maniem 30 eiro saņemu tūkstošnieku un vēl drusciņ. Uzreiz sajūtos bagāts.
- Līst, bet paredzēts brauciens ar plostiem pa Dunajecas upes kanjonu. Pagaidām, kamēr pierimst, un tomēr braucam. Lietus atsākas un lielu daļu skaistuma neredzam. Bet pietiek ar to pašu, kas redzēts, lai saprastu, ka tas ir fantastiski.
- Krodziņā nesaprot ne krievu, ne angļu valodu. Beidzot atrodas kāds, kurš mūs saprot un tiekam pie karstas zupas. Mmmm, laba gan.
- Spišskas pilsdrupās paspējam gandrīz uz ciet slēgšanu, bet jaukā gide ļaujas pierunāties. Pils ar pamatīgu vēsturi. Vienīgo reizi, kad tā iekarota, palīdzējusi nodevība. Skumji.
- Poprada. Viesnīcas numurs izskatās piemērots izīrēšanai uz stundām. Šādu noskaņu pastiprina blakus esošais naktsklubs ar seksšovu.
- Ceturtā diena. Priekšā pārgājiens pa Augstajiem Tatriem. Daļa atsakās un dodas uz galamērķi ar pacēlāju. Es neesmu viņu vidū, protams.
- 9 kilometri pa kalnu takām. Nogurums ne pa jokam, nu jā, nav jau pierasts. Bet ir to vērts!
- Lomnicki Štit tinas mākoņos, tādēļ dodamies uz zemāko Lomnicki Sedlo. Auksts! Nu jā, sniegs jau paliek zem mums.
- Lejā, izrādās, ir siltāks. Tomēr karsta tēja ir tieši laikā.
- Uhu, kurš teica, ka Slovākija ir lēta zeme? Ja nu vienīgi tomāti un arbūzi. Pārējais vismaz tikapt dārgs, kā Latvijā. Nu ja, Eiropas Savienība :/
- Veikala čekā parādās mistiskas 4 kronas. Izrādās, pie alus cenas papildus tiek pieskaitīta pudeles cena. Tātad alus nemaksā vis 9,50, bet 13,50. Dīvaini.
- Piektā diena. Zemie Tatri. Slovākijas karsta rajons.
- Pasakās nekas nav izdomāts. Akmens ūdenskritumi un kristāla kolonas Demanovas alās ir īstas, tikai aptaustīt nedrīkst. Šādās vietās mute atveras un vairs neveras ciet.
- Pacēlājs uz Čopoka virsotni nestrādā. Vīriņš, kurš sargā tā lejasgalu, nezina ne kad tas strādās, ne to, vai ir vēl kāds pacēlājs. Nolemjam meklēt paši. Ir gan.
- Grupas vadītāja paziņo, ka no pacēlāja galapunkta līdz virsotnei ir 300 metru. Aizmirst piebilst - pa vertikāli ;) 300 metri pusstundā - tas tik ir ātrums :)
- 2024 m virs jūras līmeņa. Fantastika! Uznāk migla, sajūta kā pasaules malā.
- Lielākā daļa grupas dodas uz akvaparku. Tiek piesolīti pazemes ūdeņu baseini, burbuļvannas utt. Mēs nolemjam apskatīt tuvumā esošo pilsētiņu Liptovski Mikulaš. Neesam vīlušies.
- Sestā diena. Dobšinas ledus alā atkal mute atveras un neaizveras. Cilvēka izdoma nobāl dabas priekšā. Bet saģērbties pirms iekšā iešanas vajag silti, -4 grādi pēc Celsija tomēr.
- Dodamies uz māju pusi. Augsto Tatru virsotnes ir bez mākoņiem un man liekas, ka tā nav pēdējā reize, kad uz tām skatos.
- Čestohovas klosterī trāpam uz vakara dievkalpojumu. Rodas savāda neērtības sajūta, redzot cik cilvēki nopietni pret to visu izturas.
- Vēl viena nakts autobusā. Nu jau ir vieglāk. Varbūt pielāgošanās?
- Septītā diena. Beidzot noskatos "Zaļo jūdzi". Tagad saprotu, par ko tā jūsmoja mana jaunā paaudze. Viņiem ir laba gaume.
- Visdārgākā tualete visā ceļojuma laikā ir Grenctālē. Latvijas vizītkarte :(
- No Popradas līdz mājām 24 stundas. Tikpat kā ar roku aizsniegt.
- Ieslēdzu mobilo. Īsziņa, ka bijuši 2 zvani. Neticami maz.
- Pirmā diena. Izbraucam ap pusdienlaiku. Brīnums, autobusā ir pietiekami vietas arī manām garajām kājām.
- Lietuviešu robežsargs savāc dažas pases, tai skaitā manējo, un uz brīdi pazūd. Pēcāk atdod un novēl laimīgu ceļu. Nez, ko viņš ar tām darīja?
- Lietuvas-Polijas robeža bez automašīnu rindām.
- Gulēt autobusa sēdekļos tomēr nav visai ērti.
- Otrā diena. Man patīk pilsētas, kad tās mostas. Krakova nav izņēmums.
- Taurētājs tornīs spēlē melodiju un tad tā apraujas. Skumjš stāsts...
- Sāls it visur - uz sienām, grīdas, griestiem, ūdenī, plaušās (to var sajust pat fiziski) un suvenīru kioskos. Pat skulptūras pazemes baznīcās ir no sāls. Tā ir Velička (Wieliczka).
- Tualete pie autostāvvietas maksā 1 zlotu, pie raktuvēm - bezmaksas.
- Braucot uz Poliju (vismaz uz Krakovu) pārtiku var līdzi neņemt, ja nu vienīgi gaļu (stipri dārgāka) vai maizi (tik garšīgu, kā manā pilsētiņā, tur neatrast).
- Trešā diena. Slovākijas robeža un valūtas maiņa. Pret maniem 30 eiro saņemu tūkstošnieku un vēl drusciņ. Uzreiz sajūtos bagāts.
- Līst, bet paredzēts brauciens ar plostiem pa Dunajecas upes kanjonu. Pagaidām, kamēr pierimst, un tomēr braucam. Lietus atsākas un lielu daļu skaistuma neredzam. Bet pietiek ar to pašu, kas redzēts, lai saprastu, ka tas ir fantastiski.
- Krodziņā nesaprot ne krievu, ne angļu valodu. Beidzot atrodas kāds, kurš mūs saprot un tiekam pie karstas zupas. Mmmm, laba gan.
- Spišskas pilsdrupās paspējam gandrīz uz ciet slēgšanu, bet jaukā gide ļaujas pierunāties. Pils ar pamatīgu vēsturi. Vienīgo reizi, kad tā iekarota, palīdzējusi nodevība. Skumji.
- Poprada. Viesnīcas numurs izskatās piemērots izīrēšanai uz stundām. Šādu noskaņu pastiprina blakus esošais naktsklubs ar seksšovu.
- Ceturtā diena. Priekšā pārgājiens pa Augstajiem Tatriem. Daļa atsakās un dodas uz galamērķi ar pacēlāju. Es neesmu viņu vidū, protams.
- 9 kilometri pa kalnu takām. Nogurums ne pa jokam, nu jā, nav jau pierasts. Bet ir to vērts!
- Lomnicki Štit tinas mākoņos, tādēļ dodamies uz zemāko Lomnicki Sedlo. Auksts! Nu jā, sniegs jau paliek zem mums.
- Lejā, izrādās, ir siltāks. Tomēr karsta tēja ir tieši laikā.
- Uhu, kurš teica, ka Slovākija ir lēta zeme? Ja nu vienīgi tomāti un arbūzi. Pārējais vismaz tikapt dārgs, kā Latvijā. Nu ja, Eiropas Savienība :/
- Veikala čekā parādās mistiskas 4 kronas. Izrādās, pie alus cenas papildus tiek pieskaitīta pudeles cena. Tātad alus nemaksā vis 9,50, bet 13,50. Dīvaini.
- Piektā diena. Zemie Tatri. Slovākijas karsta rajons.
- Pasakās nekas nav izdomāts. Akmens ūdenskritumi un kristāla kolonas Demanovas alās ir īstas, tikai aptaustīt nedrīkst. Šādās vietās mute atveras un vairs neveras ciet.
- Pacēlājs uz Čopoka virsotni nestrādā. Vīriņš, kurš sargā tā lejasgalu, nezina ne kad tas strādās, ne to, vai ir vēl kāds pacēlājs. Nolemjam meklēt paši. Ir gan.
- Grupas vadītāja paziņo, ka no pacēlāja galapunkta līdz virsotnei ir 300 metru. Aizmirst piebilst - pa vertikāli ;) 300 metri pusstundā - tas tik ir ātrums :)
- 2024 m virs jūras līmeņa. Fantastika! Uznāk migla, sajūta kā pasaules malā.
- Lielākā daļa grupas dodas uz akvaparku. Tiek piesolīti pazemes ūdeņu baseini, burbuļvannas utt. Mēs nolemjam apskatīt tuvumā esošo pilsētiņu Liptovski Mikulaš. Neesam vīlušies.
- Sestā diena. Dobšinas ledus alā atkal mute atveras un neaizveras. Cilvēka izdoma nobāl dabas priekšā. Bet saģērbties pirms iekšā iešanas vajag silti, -4 grādi pēc Celsija tomēr.
- Dodamies uz māju pusi. Augsto Tatru virsotnes ir bez mākoņiem un man liekas, ka tā nav pēdējā reize, kad uz tām skatos.
- Čestohovas klosterī trāpam uz vakara dievkalpojumu. Rodas savāda neērtības sajūta, redzot cik cilvēki nopietni pret to visu izturas.
- Vēl viena nakts autobusā. Nu jau ir vieglāk. Varbūt pielāgošanās?
- Septītā diena. Beidzot noskatos "Zaļo jūdzi". Tagad saprotu, par ko tā jūsmoja mana jaunā paaudze. Viņiem ir laba gaume.
- Visdārgākā tualete visā ceļojuma laikā ir Grenctālē. Latvijas vizītkarte :(
- No Popradas līdz mājām 24 stundas. Tikpat kā ar roku aizsniegt.
- Ieslēdzu mobilo. Īsziņa, ka bijuši 2 zvani. Neticami maz.