Man ļoti garšoja piens. Mēs vēl dzīvojām vecajā mājā, man noteikti tad nebija vairāk kā seši gadi. Bija tādas māla bļodiņas, man šķiet, ka Rojā trauku skapī kāda no tām vēl ir vesela. Tad tur ielēju pienu, iebēru cukuru, ļoti daudz, tā, ka gandrīz kaudzīte ārā, & samaisīju, lai daļēji izkūst, lēnām ar karoti ēdu, vēl tagad var just, kā neizkusušie
(
Read more... )
Comments 14
Reply
Reply
Reply
Reply
Reply
Man šķiet, ka tolaik es gandrīz visam liku klāt krējumu. Vai majonēzi. drausmas.
Reply
Rupjmaizi ar sviestu es arī ēdu. Un vienubrīd ārkārtīgi garšoja ķieģelītis ar sviestu, nē, tas jau bija modīgais Rama margarīns.
Vēl mums ar mammu bija ķausīklis - skābais krējums, sajaukts ar kakao pulveri un cukuru, mēdzām vakaros ap tādu laizīties.
Un vecmāmiņas piena klimpu zupas, un pankūkas - plānās vai rauga. Rauga nekad neesmu cepusi, savukārt, plānajām atklāju īpašās garšas noslēpumu - vecmāmiņas mājās tās cep nevis eļļā, bet cūku taukos. Garšīgāk, goda vārds.
Reply
Reply
vēl bija sakults olas dzeltenums ar cukuru
vai biezpiens ar krējumu, cukuru & kakao
akdies, man jau raxtot vien sašķebināja :D
Reply
Man atkal rakstot ēst sagribējās :)
Reply
Reply
/paldies, ka atgādināji
Reply
Reply
Leave a comment