visu nakti pavadīju holandē, bij okēj. ko darīju? a neko. ņemu rokās krāsainus stikliņus un skatījos caur tiem uz sauli un tulpēm, tad vēl atradu latvju 50 santīmu monētu, dikti izbrīnījos par to

šodien laikam diena, kad man ir diena, kurā vērojamas sagadīšanās ( Read more... )

nelāgi, bet kaut kā tā mēdz būt, kādā konkrētā brīdī ir cilvēks , kas man interesē, pareizāk sakot bija, jo to saku par pagātnes cilvēkiem, viņam es arī mazliet, bet man liekas, ka par maz, un eju prom, aizeju - miers, vairs man neinteresē, brr, bet tad viņam sāku interesēt es, taču man vairs galīgi neinteresē, ieraksts kā žurnāls 'sīrups' ( Read more... )

kaut kas traks, vai nu tā ir dāvana vai lāsts, uzņēmos vienu papildu raxtdarbu, nu, tīrākā izpalīdzēšana, tas nav būtiski, bet būtiski ir tas, ka šajā txtā ir onkuļa, kas patīk man, vārds, pilnīgi jāsmejas, ka visādas sagadīšanās man uzbāžas

šodien savukārt vēstules rakstīt negribas, sak, padomās, ka uzbāžos
vēl jo vairāk - es te gribēju ierakstīt par ēdienu
iedzēru kafiju un apēdu lapzemes siera gabaliņus ar virsū uzstūķētām zemenēm - ņammm

jūtos kā dziesmā, jūtos es - nekā

kāpēc neiet atkal ciba? pesimisms izmisums
un man tik ļoti gribējās ierakstīt

kā man riebjas visi 'gribējās' pagātnes izteiksmē

kā man riebjas visi 'reiz bija'

šeit 'riebjas' ir skumju augstākā pakāpe, bet tās noteikti nav bēdas

katra mēneša 5. datumā cibai iestājas autluks

kāpēc neiet? kāpēc
aj ble.
šeit ir auksti, riktīgi kā zem lidmašīnas spārniem

aj nejiet ciba

dikti žēl, ka reizēm cilvēki - stikla bumba tavās rokās, izkrīt un saplīst, vai vienk. aizripo prom. lai gan žēl jau tikai konkrētajā tagad, rītdienas tagad vairs ne, nu, vismaz ne tik dikti