Vienā no pirmajām krievu režisora Igora Masļeņņikova filmām par Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumiem Vitālija Solomina tēlotais doktors Vatsons brokastīs ēda mīksti vārītu olu. Aizspraudis aiz apkaklītes salveti, viņš ar izsmalcinātu kustību nogrieza biķerītī ieliktajai olai galu - nevis iedauzīja čaumalu pret galdu, nevis ielauza, ( Read more... )

Šodien iepazinos - tas gan laikam nav īstais vārds, jo it kā šķita, ka viņš pazīstams jau sen - ar Dzintaru Sodumu. Varbūt satiku? Lai gan arī saticis viņu biju jau sen - viņa rakstītajā un tulkotajā. Neviens vārds nav īstais, jo likās, ka tiešām esam pazīstami jau sen. Un gluži vai apstiprinot šo aizdomu, pats pirmais, ko viņš man teica, bija: " ( Read more... )

( Read more... )

1) pēc desmit gadiem, kas pavadīti vienā darba vietā, aiziet bezalgas atvaļinājumā; kaut kā nebūt savus darba pienākumus sadalīt n skaitam kolēģu ( Read more... )

( Read more... )

Strādāt avīzē sāku tāpēc, ka labi apzinājos, ka ar rakstīšanu savā nodabā nopelnīt dienišķo maizīti nav iespējams. Rakstīšana tādējādi kļuva par vaļasprieku, kuru bija iespējams uzturēt ar darbošanos avīzē. Tad pagāja kāds laiks. Un es pamanīju, ka viss atkal ir pa vecam. Taču nu jau man bija divi vaļasprieki. Diezgan dārgi vaļasprieki turklāt. Par ( Read more... )

Šī sleja ir veltījums visiem, kas Dienas elektroniskajā versijā komentāros pie maniem rakstiem mudinājuši reiz rimties un nerakstīt tik daudz; tiem, kas manos rakstos pamanījuši dažādas kļūdas vai aplamības; visiem tiem, kas man teikuši, ka manas slejas ir vai nu pilnīgi nesaprotamas, vai saprotamas pārāk viegli; un tiem, kam šie rakstiņi reizēm ( Read more... )

( Read more... )

( Read more... )